Video izmaksas mēdz būt ļoti dažādas. Šoreiz gribam skart tēmu par video sagatavošanas procesu. Nedaudz ieskatīties aizkulisēs, lai daudziem būtu skaidrs kā tas notiek un kā veidojas izmaksas.
Skatītājs ir kļuvis prasīgāks – prasīgāks pret video reklāmu veidotājiem. Skatītājs vairs negrib tikt barots ar sausu TV sižetveida informāciju, kurā pa visu TV ekrānu redzama runājoša galva, fonā redzams uzņēmuma, pirms gadiem pieciem, veidotais baneris un runājošā galva rokās tur produktu, kuru ražo uzņēmums.
Šie laiki ir pagājuši un informācijas pasniegšana 90ito gadu stilā arī ir vēsture. Daudzi vēl spītīgi cenšas turēties pie šī formāta zemo izmaksu dēļ, taču rezultāti šādu rīcību neattaisno.
Visam pamatā ir jābūt saturam – stāstam, turklāt interesanti pasniegtam un izklaidējošam. Šeit, droši, varam likt punktu numur viens – SCENĀRIJS. Pie scenārija idejas tiek nodarbināti attiecīgie speciālisti, kuri arī uzliek uz papīra video materiāla kopskatu, precīzi pa epizodēm un sekundēm.
Vēl kāda būtiska lieta, kur droši varam likt numuru divi ir “Storyboard” veidošana. Daudzas video aģentūras pat nepiedāvā saviem klientiem veidot šo kadru plānu, jo tās ir papildus izmaksas. Savukārt, lieliskam rezultātam, ātrākam darbam, šāds materiāls būtu nepieciešams. Storyboard veido dažādi – izplatītākais un zināmākais veids ir zīmēt. Tas izskatās, aptuveni, šādi:
Tie, kas ar zīmēšanu ir uz “Jūs”, var izpausties radošumā un izmantot jau gatavas bildes (piemēram, no interneta) kadru plānojumā, lai vismaz radītu priekšstatu klientam par to, kā tas viss notiks un kā izskatīsies. Nenoliedzami “Storyboard” atvieglo darbu arī filmēšanas grupai, jo lielā mērā, šis materiāls kalpo kā darba instrukcija.
Visā projektā, jau no paša sākuma, roku rokā ar citiem speciālistiem strādā arī režisors un producents. Lūk šeit jau esam nonākuši līdz punktam trīs un četri. Nevienā daudz, maz nopietnā projektā neiztikt bez šiem cilvēkiem. Šeit neskaidrošu abu amatu pienākumus, tikai varu minēt to, ka izmaksas, kuras saistītas ar šo speciālistu piesaisti ir stipri individuālas, jo atkarīgas no projekta apjoma un sarežģītības. Honorārs var būt tikai Eur 100 katram speciālistam, tāpat tas var būt ārī Eur 5000 un uz augšu.
Esam nonākuši līdz tehnikai un tehniskajam personālam. Sākšu ar tehniku, jo zinot to, kāda tehnika būs nepieciešama, mēs zināsim kāds apkalpojošais personāls būs nepieciešams. Uzskaitīšu populārākās un biežāk izmantotās vienības vidējiem un maziem projektiem, jo par lielo projektu producēšanu pastāstīšu citreiz, tā būs atsevišķa tēma.
Cilvēki dalās divās grupās. Vieni, dzirdot vārdu filmēšana, iztēlojas Holivudu ar tai raksturīgo tehnisko nodrošinājumu un izmaksām (lasīt: “dārgi”), otri uzskata, ka Holivudu var panākt ar vienu DSLR kameru un uzmontētu mikrofonu uz tās. Taču svarīgākais ir atrast vidusceļu starp šiem uzskatiem un optimizēt filmēšanas izmaksas tā, lai sasniegtu maksimāli kvalitatīvu rezultātu.
Gala rezultāts video materiālam ir tieši proporcionāls ieguldītajiem līdzekļiem tehniskajā nodrošinājumā. Tas ir fakts, aksioma, kuru nevajag pierādīt.
Uzskaitīšu izplatītākās tehnikas vienības:
- Kamera (DSLR vai Kino kamera ar 4K – 8K rezolūciju)
- Objektīvu komplekts
- Skaņa (mikrofoni, diktofoni, vadu, bezvadu utml.)
- Gaisma (dažādi veidi un iespējas, katram projektam individuāli) + filtri.
- Kameras stabilizators – Shoulder mount, noturētiem un stabiliem kadriem filmējot kustībā.
- Statīvs
- Sliede (ar motoru vai bez, stabiliem, slīdošiem kadriem)
- Krāns (arī daudz iespējas un varianti, no maziem līdz milzīgiem ar atsevišķu apkalpojošo personālu). Iespēja veidot dinamiskus kadrus, piemēram, no augšas strauji pietuvināt kameru objektam tuvu pie zemes utml.
- Bezpilota helikopteris (drons), arī dažādi varianti un iespējas, izmaksas atkarīgas no tā kādu kameru vēlaties pacelt un cik laiku aizņems filmēšana. Vidēji, cenas grozās ap Eur 100 stundā.
- Filmēšana zem ūdens – visbiežāk tiek izmantotas action kameras ar ūdens izturīgu korpusu. Populārākās, protams, ir GoPro.
- Transporta izdevumi – jā arī tādi rodas, piemēram, kad nepieciešams nokomplektēt tehniku un doties uz filmēšanas vietu vai filmēšanai nepieciešams transports. Izmaksas arī atkarīgas no katra projekta specifikas.
- Administratīvie izdevumi – izdevumi, kas saistīti ar projekta realizēšanas darbiem sagatavošanās procesā.
Tad, kad tehniskā puse ir paveikta, seko pēcapstrāde – montāža, ieskaņošana, krāsu korekcija utt. Te mēs nonākam pie nākamā punkta – montāža. Ja klipam nepieciešama aizkadra balss (tas būs tad, kad ar titriem paskaidrot bildē notiekošo nevarēs), tad ierēķinam arī aizkadra balss ierakstu. Šeit izdevumi jārēķina gan par balsi, gan studiju, kurā balsi ierakstīs. Viss atkarīgs no tā, cik populāru balsi izvēlēsieties un cik glaunu studiju piedāvās aģentūra. Te arī ir n-tie varianti kā optimizēt izmaksas.
Papildus izmaksas var veidoties arī tad, ja vēlēsieties kādu populāru skaņdarbu savā klipā. Dārgāk būs, ja producentam nāksies, piemēram, sazināties ar Deividu Gettu un vienoties par skaņdarba iegādi.
Bieži vien video materiālos tiek izmantota arī grafika un animācija, turklāt pēdējā laikā tas notiek arvien biežāk. Es nerunāju šeit par multfilmas izveidi visā klipa garumā, jo tā atkal ir atsevišķa tēma. Es runāju, par atsevišķu, zīmētu elementu iekustināšanu. Respektīvi, ja vēlaties, piemēram, animētu, kustīgu logotipu video noslēgumā, būs jārēķinās ar papildus izmaksām. Cik lielas izmaksas, to noteiks animācijas sarežģītība un laiks, ko aizņems bildes iekustināšana.
Viss augstāk norādītais, ir virspusējs uzskaitījums un katru no pozīcijām, protams, iespējams izķidāt vēl smalkāk, taču nemocīšu Jūs ar informācijas pārpilnību.
Tātad, praktiski uz katru no pieminētajām pozīcijām ir iesaistīti speciālisti, kas veido kopējās video izmaksas. Tāpēc pasūtītājam būtu kārtīgi jāizvērtē lietas, kuras būs nepieciešamas klipa izveidē. Izvērtēšanas posmā droši varat uzticēties video speciālistiem, kas var ieteikt vairākus paņēmienus, kā Jūsu ideju realizēt.
Iespējas izveidot video ir dažādas, arī paņēmieni dažādi, tāpēc pavisam vienkārša video (piemēram, sociālo tīklu kontam paredzētu) izveide (viens operātors + kamera + montāža) varētu iekļauties arī Eur 150 – 300 robežās, savukārt nopietnākam materiālam izmaksas kā minimums sāksies ar Eur 500 – 600 līdz….
Izvērtējiet prioritātes, nosakiet mērķus, nosakiet budžetu un rīkojieties!
Esiet radoši un droši!